» Atbildes uz Jūsu jautājumiem

Publicēts: 06.11.2009 - 12.44 | Kategorijas: mantojuma lieta, dāvinājuma līgums.

Jautājums

2007.gada 3.septembrī mēs ar vectēvu parakstījām dāvinājumu līgumus par zemes un ēku dāvinājumu. 2007.gada 9. oktobrī es jau saņēmu zemesgrāmatu uz sava vārda. Šogad (2009.g.) vasarā vectēvs nomira. Tagad viena no viņa meitām ir iesniegusi prasību tiesā ar lūgumu atzīt dāvinājuma līgumu par spēkā neesošu un sadalīt zemi starp viņu, mani un manu mammu (otra vectēva meita, prasītājas māsa). Tacu mana mamma neko nav rakstījusi. Vai vectēva meitai ir iespēja vinnēt tiesu? Vai man ir izredzes, ka zeme netiks sadalīta?

Atbilde

Saskaņā ar Civillikuma 1922.p., ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatraidāmiem mantiniekiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, tad viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas. Neatraidāmie mantinieki ir laulātais un lejupējie (bērni, ja bērnu nav – mazbērni), bet ja pēdējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējie (vecāki, ja vecāku nav – vecvecāki). Neatņemamā mantojuma daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu mantinieks manto pēc likuma.
Jūsu gadījumā vectēvam bija divas meitas – abas neatraidāmās mantinieces. Ja dāvinājuma līgums nebūtu noslēgts, mantojums būtu sadalīts starp viņām līdzīgās daļās – katrai 1/2. Katras meitas neatņemamā mantojuma daļa ir 1/4. Tātad, ja vectēvs savas dzīves laikā nebija Jūsu mātes māsai neko uzdāvinājis, un nav citas mantojamās mantas (izņemot Jums uzdāvināto nekustamo īpašumu), ko viņa varētu mantot, tad viņa, neatkarīgi no tā pieprasīs Jūsu māte savu daļu, vai ne, ir neatraidāmā mantiniece uz 1/4 daļu.

Lūdzu iegaumējiet: Atbildi sniedzam, neiepazīstoties ar Jūsu situāciju raksturojošajiem dokumentiem, tāpēc lūdzam vērsties pie zvērināta notāra, kurš, izvērtējot tos, piedāvās Jums labāko tiesiskās palīdzības veidu.