» Atbildes uz Jūsu jautājumiem

Publicēts: 19.10.2007 - 13.38 | Kategorijas:

Jautājums

Labdien!

Situācija tāda, ka vēlos no sava opapa pirkt viņa māju un zemi-tātad viņa īpašumu,līgumā minot,ka māja paliek mūža lietošanā? Gribēju precizēt vai nakotnē,kad viņa vairs nebūs,viņa meita,pārējie mazbērni var apstrīdēt pirkšanas -pardošanas līgumu,ja viņs pats man īpašumu ir pārdevis?Un kā aprēķina izdevumus šajā gadījumā slēdzot pirkšanas pārdošanas līgumu??Un vai nekas,ja īpāšumu viņš man vēlas pārdot teiksim par 3000Ls, iespējams,ka vērtība ir lielāka!

Atbilde

Apstrīdēšanas iespēja pastāv gandrīz vienmēr, taču jāizvērtē vai darījuma apstrīdēšana ir pamatota. Ja personas īstā griba bija pārdot īpašumu par 3000 latiem un visi darījumu apliecinošie dokumenti ir korekti sastādīti, tad grūti pierādīt pretējo. Ja persona bez maldības, viltus un spaidiem (CL 1440.p. - Lai tiesisks darījums būtu spēkā, nepietiek ar to vien, ka tā dalībnieki izteic savu gribu, bet ir vēl vajadzīgs, lai šī griba būtu radusies brīvi - bez maldības, viltus vai spaidiem.) parakstīja darījuma aktu, tad “Akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma par piekrišanu šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesība.” (CL 1431.p.).

Civllikuma 2015.pants nosaka, ka nav vajadzīgs, lai pirkuma maksa taisni atbilstu pirkuma priekšmeta vērtībai, un līgums paliek spēkā, kaut arī priekšmets būtu pārdots zem tā īstas vērtības (draudzības pirkums) vai virs tās. Bet ja pirkuma maksa nolikta tikai izskata pēc, tad līgums nav vis pirkums, bet ir dāvinājums. Tātad, ja tiek pierādīts, ka noslēgtajā pirkuma līgumā pirkuma maksa nolikta tikai izskata pēc, tad līgums uzskatāms nevis par pirkuma līgumu, bet gan par dāvinājuma līgumu. Un saskaņā ar Civillikuma 1922.pantu - Ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatraidāmiem mantiniekiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, tad viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas. Civillikuma 423.pantā uzskaitīti neatraidāmie mantinieki - Neatraidāmie mantinieki ir laulātais un lejupējie (t.i.bērni), bet ja pēdējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējie (t.i.vecāki). Tālākie lejupējie (t.i.mazbērni) kļūst par neatraidāmiem mantiniekiem pārstāvības tiesību kārtībā, proti, agrāk mirušā mantojuma atstājēja dēla vai meitas vietā iestājas tā bērni (mantojuma atstājēja mazbērni), ko nosaka Civillikuma 408.p.

Jāpiebilst, ka šāds pierādīšanas process varētu būt ilgs un samērā sarežģīts.

Zvērinātu notāru amata atlīdzības takses nosaka Ministru Kabineta 05.04.2005 noteikumi Nr.222 “Noteikumi par zvērinātu notāru amata atlīdzības taksēm”.

Lūdzu iegaumējiet: Atbildi sniedzam, neiepazīstoties ar Jūsu situāciju raksturojošajiem dokumentiem, tāpēc lūdzam vērsties pie zvērināta notāra, kurš, izvērtējot tos, piedāvās Jums labāko tiesiskās palīdzības veidu.