Notariāta likums
Pirmās neatkarības laikā radītais dokuments bija pietiekoši derīgs arī pēc vairāk nekā pusgadsimta, tādēļ sākotnēji tas pārveidots netika. 1993. gadā atjaunojot Civillikumu, par pamatu ņēma LR 1937.gada Civillikumu, un jauninājumus neieviesa. Tomēr laika gaitā radās nepieciešamība pēc Notariāta likuma izmaiņām.
Līdz šim ir notikušas četras ievērojamas izmaiņas:
- 2002. gada 24. oktobrī LR Saeima pieņēma likumu, ar kuru tika grozīts Notariāta likums. Šie grozījumi uzlika notāram par pienākumu taisīt notariālos aktus un vest mantojuma lietas.
- Radikālas un nozīmīgas izmaiņas Notariāta likumā tika veiktas 2003. gada 12. jūnijā. Būtiskākais grozījums bija 6. panta izslēgšana - Saeima atteicās ierobežot notāru skaitu Latvijas Republikā.
- 2005.gada 28.oktobrī Notariāta likums tika vēlreiz grozīts un tajā tika iestrādāts 6.1pants, kas nosaka, ka Ministru kabinets, izvērtējis Latvijas Zvērinātu notāru padomes izteikto viedokli, nosaka zvērinātu notāru amata vietas, izveido jaunas un likvidē esošās amata vietas, ņemot vērā pārmaiņas tiesu iekārtā, iedzīvotāju skaitā, attiecīgās apdzīvotās vietas saimnieciskajā dzīvē, notariālo lietu piekritībā un notāru vecuma struktūrā.
- Ar Notariāta likuma grozījumu pieņemšanu 2010. gada 28. oktobrī zvērinātu notāru amata pienākumi papildināti ar saistības priekšmeta pieņemšanu glabājumā un laulības šķiršanas lietu vešanu.
« Atgriezties |
Uz augšu | Publikācijas datums: 21.01.2013
